Atmiņas par friziera profesijas pielietojumu ekstrēmākos apstākļos

Savulaik, vēl jauns būdams, nesen pabeidzis plaša profila frizieru apmācības kursus, gāju praksi frizētavā “Atlantija”. Klienti tur ļoti bieži bija esošie jūrnieki, tajā skaitā no Rīgas Transporta flotes.

Viens no šiem jūrniekiem bija Volodja – Vladimirs Zinčenko ar saviem jūrnieku stāstiem, kuri mani ļoti saintriģēja. Līdz pat tādam līmenim, ka izmācījos par matrozi turpat ostā bāzētajos “Zerko” kursos un kā junga devos praksē uz kuģa “Kapteinis Kuliničs” (attēlos).

Tālajā 2001. gadā braucām reisos starp ASV un Krieviju, vadājām fasētas vistiņas. Protams, uz klāja bija pieprasītas arī manas profesionālās friziera iemaņas, griežot matus gan matrožiem, gan mehāniķiem u.c. Iemanījos griezt matus arī kuģa šūpošanās laikā 🙂 Ne gluži vētrā, protams, tomēr okeāns, kā zināms, reti ir mierīgs. Reisi ilga 3-4 nedēļas, tāpēc karstajos platuma grādos tuvāk ASV robežām prasmīga friziera roka, īsinot ataugušos matus, kalpoja teju kā veldzējoša alus malks. Precīzāk, saulriets pie Maiami krastiem + pinte viegla alus un apgriezti mati bija tas, kas sūro jūrnieka ikdienu padarīja atkal paciešamu.

Bez šaubām, vienmēr bija iespēja apgriezt matus krastā, ko parasti izmantoja kuģa kaptenis. Taču reiz, tieši pēc dramatiskā 11. septembra ASV, atgriezāmies Sanktpēterburgā un (vairs neatceros, tieši kādu apstākļu dēļ) nostājāmies gandrīz 2-3 mēnešu reidā netālu no tās. Tad nu arī kapteinis labprāt sāka izmantot manus pakalpojumus.

Ar ko šis stāsts beidzās? Pozitīvākā nots visā tajā bija tā, ka kapteiņa sieva, viņu pēc tam krastā satiekot, bija priecīga un mazliet izbrīnīta par viņa labo izskatu pēc sūrā darba reisā 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *